Buferis ir platība, kas aptver noteiktu attālumu no kāda punkta, līnijas vai laukuma elementa.
Buferus parasti izmanto, lai radītu platības, ko var vēl vairāk analizēt, izmantojot rīku, piemēram, Pārklājuma slāņus. Piemēram, ja jautājums ir “Kuras ēkas atrodas viena kilometra attālumā no skolas?”, atbildi var atrast, izveidojot viena km buferi ap skolu un pārklājot ar buferi slāni, kas satur ēkas. Gala rezultāts ir šo ēku slānis viena kilometra attālumā no skolas.
Ja Lietot pašreizējo kartes pārklājumu ir atzīmēts, tad buferi veidosies tikai elementiem pašreizējā kartes pārklājumā. Ja atiezīmēts, visi elementi analīzes slāni tiks izšķīdināti, pat ja tie atroas ārpus esošā kartes pārklājuma.
Jūs varat ievadīt vienu vai daudzas distances vērtības, atdalot vērtības ar atstarpi. Jūs varat arī norādīt atribūtu ievades slānī, kas satur distances vērtības, klikšķinot Lauks.
Izvēlieties, kā jūs vēlaties buferu pārklāšanos. Attiecībā uz jebkuru buferi, kas ir uz cita bufera, kopīgos laukumus var saglabāt (pārklājas), vai apvienot (izšķīdina).
Kad izmantojat dažādas distances, jūs varat izvēlēties kā reprezentēt distanci no pēdējā bufera distances; piemēram, ja distances ir 10 un 14:
Izvēlieties, kā jūs vēlaties buferu pārklāšanos. Attiecībā uz jebkuru buferi, kas ir uz cita bufera, kopīgos laukumus var saglabāt (pārklājas), vai apvienot (izšķīdina).
Kad veidojat vienu buferi apkārt laukuma elementiem (ievadīta viena distance), jūs varat izvēlēties vai elementi, kuriem veido buferus, ir iekļauti vai izslēgti no rezultātu bufera.
Kad izmantojat dažādas distances, jūs varat izvēlēties kā reprezentēt distanci no pēdējā bufera distances; piemēram, ja distances ir 10 un 14:
Izvēlieties, kā jūs vēlaties buferu pārklāšanos. Attiecībā uz jebkuru buferi, kas ir uz cita bufera, kopīgos laukumus var saglabāt (pārklājas), vai apvienot (izšķīdina).
Kad izveido vienu buferi ap līniju (ievadīta viena distance), varat izvēlēties, kuru līnijas pusi buferēt. Tipiski, jūs izvēlaties abas puses. Labā un kreisā tiek noteiktas, it kā jūs ietu no pirmās x, y koordinātes uz līnijas (starta) uz pēdējo x, y koordināti (beigu). Izvēloties labo vai kreiso pusi parasti nozīmē, ka jūs zinat, kā līnijas veidotas virzienos (piem., upju tīkla augšpuse un lejpuse). Līniju beigās buferi var būt noapaļoti (Apaļš) vai taisni (Līdzens).
Kad izmantojat dažādas distances, jūs varat izvēlēties kā reprezentēt distanci no pēdējā bufera distances; piemēram, ja distances ir 10 un 14:
Šis ir slāņa nosaukums, kas tiks izveidots iekš jūsu Mans Saturs un pievienots kartei. Noklusējuma nosaukums ir balstīts uz analīzes tipu un ievades slāņa nosaukumu. Ja slānis jau pastāv, jums tiks lūgts apstiprināt, vai vēlaties to pārrakstīt.
Lietojot Saglabāt rezultātu izvelkamajā lodziņā jūs varat norādīt nosaukumu mapei Mans Saturs ,kur tiks saglabāti rezultāti.